a50,1. Mat.5,8.
b94,18.
c5,6. 37,1. Ījab.21,7.
d73,14.
eĪjab.15,27.
f12,4.
gJes.29.15.
h26,6. Mal.3,14.
i38,18.
jEbr.12,5.
k139,6. Ījab.42,3. Māc.8,17.
l37,37.38. 51,8.
m35,6.
nĪjab.20,8.
o37,24.
p3,4. Jes.28,29.
q16,5.6. Māc.5,19.
r2Moz.34,16. 4Moz.14,33.
s9,2. 71,17. 73,1. Mat.5,8.
Psalms 73
Pamācība, ka nebūs apgrēcību ņemt pie bezdievīga laimes.
1Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas. a 2Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja. b 3Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās. c 4Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies. 5Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki. d 6Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm. 7No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri. e 8Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku. 9Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu. f 10Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam, 11Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs? g 12Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību. 13Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā, h 14Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu. i 15Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes. j 16Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm, k 17Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek. l 18Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā. m 19Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām. 20Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas. n 21Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis, 22Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā. 23Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas. o 24Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā. p 25Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes. 26Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi. q 27Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas. r 28Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus. s
Copyright information for
LvGluck8